ŠĶELDAS CENA: PAPILDUS MEŽIZSTRĀDES IENĀKUMI
Ja tev ir mežs, der atcerēties: šķeldas cena, lai arī pēc pērnā gada rekordlēciena ir ievērojami zemāka, pieprasījums pēc šī izejmateriāla nākotnē tikai pieaugs. Fosilā kurināmā aizstāšana ar atjaunojamiem energoresursiem ir ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas Savienības zaļā kursa mērķis.
Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā katlu māju skaits, kurās izmanto šķeldu kā kurināmo, ir tikai pieaudzis. Pieprasījums pēc šķeldas aug gan Latvijā, gan visā Baltijas jūras reģionā. Latvijas trumpis ir tas, ka mēs esam šī resursa turētāji, un tas ļauj nākotnē nodrošināt vietējo siltumenerģiju, samazinot atkarību no ārvalstu piegādātājiem, tajā skaitā Krievijas.
Rekorda cena sarukusi
Latvijas siltumapgādē šobrīd puse izmantotā kurināmā ir gāze, otra puse — koksnes šķelda un granulas. Pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā pērn februārī, un energoresursu cenu pieauguma, pašmāju siltumapgādes uzņēmumi sāka aizvien aktīvāk aizstāt gāzi ar šķeldu, veidojot jaunas katlu mājas un veicinot pieprasījumu pēc šķeldas. Tā rezultātā cena strauji pieauga.
Līdz Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā šķeldas tirgū lielu daļu nodrošināja Krievija un Baltkrievija. Pēc kara sākuma Latvija no šīm valstīm kokmateriālus vairs neiegādājas, kā rezultātā pieprasījums pēc šķeldas pieauga, bet cena sasniedza rekordaugstus līmeņus. 2022. gada ziemā šķelda maksāja 35-38 eiro par berkubu. Tomēr šobrīd tirgus ir stabilizējies, un cena ir samazinājusies par 30-40%, sasniedzot 15-20 eiro par berkubu.
Zariem ir vērtība
Enerģētisko šķeldu iegūst no mežizstrādes atkritumiem — koku zariem, galotnēm un atgriezumiem. Šķeldu var iegūt gan no meža, gan no aizaugušām lauksaimniecības zemēm. Šī šķelda ir augstvērtīga, ja to pareizi sagatavo mežā un pēc tam nogādā uz šķeldošanas uzņēmumu. Mežizstrādē ir svarīgi pievērst uzmanību zaru savākšanai un glabāšanai, jo tas ietekmē šķeldas kvalitāti un tās tirgus cenu.
Kvalitātes un cenas sinerģija
Šķeldas cena tiek noteikta gan pēc tirgus faktoriem, gan pēc tās kvalitātes. Lai šķelda būtu augstas kvalitātes, tā jāgatavo atbilstoši mežsaimnieciskajiem principiem, un tai jānostāv mežā vai ceļmalā vismaz trīs līdz sešus mēnešus. Tā sasniedz maksimālo siltuma atdevi tikai tad, kad ir pareizi sagatavota un nogatavojusies. Kvalitāti ietekmē arī mitrums, pelnainība un svešķermeņi.
Rada siltumu
Latvijas mežos iegūto šķeldu galvenokārt izmanto siltumenerģijas ražošanai vietējā tirgū, un tā tiek eksportēta uz Baltijas jūras piekrastes pilsētām, piemēram, Helsinkiem, Stokholmu un Kopenhāgenu. Šajās pilsētās ir izveidotas jaunas katlu mājas, kas palielina pieprasījumu pēc šķeldas. Tāpat šķeldu iespējams piegādāt ar jūras transportu, un turpmāk pieprasījums pēc šī resursa prognozēts, saglabājoties konkurētspējīgai cenai.
Saņemiet piedāvājumu šeit:
